Darbinieki un sociālie mediji
2018-05-09
Inese Freimane-Deksne, ZAB "Ellex Kļaviņš", juriste
Mūsdienās cilvēku ikdiena nav iedomājama bez sociālajiem tīkliem, piemēram, "Facebook", "Twitter" u.c. Šajās vietnēs pieejama dažāda informācija un tiek pavadīts daudz laika. Kādus sociālo tīklu lietošanas ierobežojumus darba devēji drīkst noteikt darbiniekiem? Kad darbinieku viedoklis sociālajos tīklos var tikt uzskatīts par uzņēmuma vai iestādes oficiālo viedokli?
Vai drīkst kontrolēt?
Darba likumā (DL) sociālo tīklu lietošana nav regulēta, tomēr DL 28.pantā paredzēts, ka ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Arī Datu valsts inspekcija tās sagatavotajā rekomendācijā "Personas datu aizsardzība darba vietās" (Rekomendācija) atzīst darba devēja tiesības noteikt ierobežojumus informācijas tehnoloģiju izmantošanai darba vietās, attiecīgi informējot par tiem darbiniekus. Tādējādi darba devējs drīkst ierobežot darbinieka tiesības lietot sociālos tīklus, ja vien to izmantošana nav saistīta ar darbinieka tiešajiem darba pienākumiem. Darba devēji ierobežojumus nereti paredz iekšējos darba kārtības noteikumos vai citos darba devēja rīkojumos, ar ko iepazīstina darbinieku. Alternatīva iespēja ir darba datoros bloķēt piekļuves sociālajiem tīkliem, lai ierobežotu pārmērīgu interneta un saziņas līdzekļu lietošanu personīgiem mērķiem, kā arī nodrošinātu tīklu drošību un darba devēja konfidenciālās informācijas aizsardzību. Rekomendācijā šie nolūki atzīti par leģitīmiem darba devēja īstenotajai interneta izmantošanas ierobežošanai un kontrolei.
Tiesības
14:12, 26. Oct. 2025
Tiesības
11:47, 1. Oct. 2025
Tiesības
11:14, 20. Aug. 2025
Tiesības
13:00, 21. Mar. 2025
Tiesības
13:00, 21. Mar. 2025
Tiesības
13:00, 21. Mar. 2025
Tiesības
10:00, 21. Mar. 2025
No 2025.gada 1.janvāra strādājošajiem pensionāriem ir iespēja izvēlēties neapliekamo minimumu piemērot dalīti. Ko tas nozīmē? Kā šo dalīto neapliekamo minimumu piemērot praksē? Kādos gadījumos to izdevīgāk piemērot darbavietā?
Tiesības
06:00, 21. Feb. 2025
No 2025.gada 1.janvāra ir ieviesta vienota neapliekamā minimuma piemērošana darba algām. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā vairāk nav pieejama atzīme “nepiemērot neapliekamo minimumu”. Vai darbinieks drīkst darbavietā neiesniegt algas nodokļu grāmatiņu? Darbinieks šādi vēlas rīkoties, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu par neizmantoto neapliekamo minimumu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Tiesības
09:00, 10. Feb. 2025
Nereti uzņēmumi saņem zvērinātu tiesu izpildītāju izpildrakstus par veicamo ieturējumu no darbinieka darba samaksas, un nereti šādi izpildraksti uzreiz tiek nosūtīti grāmatvedim ieturējumu veikšanai. Tomēr ne vienmēr izdotie rīkojumi ir saprotami grāmatvežiem. Skaidrojam, ko nozīmē iekļautā informācija zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumā un kā tā izpildāma praksē.
Kā uzskaita prombūtni darbiniekam, kura lidojuma reiss, lai atgrieztos no komandējuma vai darba brauciena, tiek pārcelts par 3 dienām vēlāk? Kā šī situācija izskatās no juridiskās puses?
Ministru kabineta noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” ir noteiktas viesnīcu izdevumu normas (robeža), kuras budžeta iestādes nedrīkst pārsniegt. Vai arī komerciestādēm, pārsniedzot viesnīcas izdevumu normas, par pārsnieguma daļu jāmaksā algas nodokļi?
Uzņēmumam, kura vienīgais darbinieks ir valdes loceklis, pieder dzīvoklis, kas tiek iznomāts. Ieņēmumi no dzīvokļa nomas nesasniedz piecas valstī noteiktās minimālās algas. Citu ieņēmumu uzņēmumam nav. Kā pieņemt darbā grāmatvedi, ja tā pakalpojumi nepieciešami vien pāris stundas mēnesī, lai iesniegtu atskaites? Vai grāmatvežiem ir noteikts darba vietu skaita ierobežojums? Kādi riski var rasties, ja grāmatvedis strādā vairākos uzņēmumos? Vai ar grāmatvedi drīkst slēgt uzņēmumu līgumu?
Darbinieks strādā vairākās darba vietās, kuras piedāvā attālinātā darba izdevumu kompensēšanu. Kurš darba devējs drīkst kompensēt attālinātā darba izdevumus?
Tiesības
06:00, 11. Jan. 2024
Uzņēmums nodarbojas ar jūrnieku darbā iekārtošanas pakalpojumiem, kā arī kuģu apkalpes komplektēšanu un ekipāžu pārvaldību. Uzņēmums nodarbina aptuveni 130 jūrniekus, ar kuriem noslēgts darba līgums uz sešām nedēļām. Darba devējs ik mēnesi veic valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu. Vai, noslēdzot ilgtermiņa līgumu un maksājot algu neatkarīgi no tā, vai jūrnieks ir jūrā vai atpūšas krastā, paliek spēkā tas pats nodokļu maksāšanas režīms jūrniekiem? Vai tādā gadījumā jūrniekam pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums 30 kalendārās dienas?
Tiesības
06:00, 27. Dec. 2023