Vai uzņēmuma līgumam ir piemērojams neapliekamais minimums?

Uzņēmumā strādnieku brigādei, kas nodarbināta ražošanā, noteikta akorda darba alga. Uzņēmumam radās nepieciešamība nosūtīt šos darbiniekus komandējumā pašražotās produkcijas montāžai. Par šiem darbiem plānots maksāt pēc laika algas principa. Montāžas darbus iecerēts veikt nedaudz ilgāk par mēnesi, pēc tam strādnieku brigāde atgriezīsies pie ražošanas darbiem ar iepriekšējiem noteikumiem. Nav paredzēts, ka šādi darbi varētu atkārtoties. Kā pareizāk noformēt šīs izmaiņas darba līgumā? Kas jāņem vērā, veicot izmaiņas darba algas apmērā? Vai var mainīt akorda algas likmi, ja mainās darba specifika, un kā to noformēt?

Darbiniekam ir kredīta saistības, un tāpēc viņš vēlas darba algu pārskaitīt nevis uz savu kontu, bet uz radinieka kontu. Vai tas ir iespējams, ja notārs apstiprina šādu vienošanos starp darbinieku un viņa radinieku?

Kā pareizi jānoformē vienošanās par nepamatoti izlietotu līdzekļu atjaunošanu, ja dienesta pārbaudē konstatēts, ka līdzekļi ir izlietoti neatbilstoši mērķim, un vainīgais ir piekritis bez policijas iejaukšanās atmaksāt nepamatoti izlietotos līdzekļus?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) nodarbojas ar mēbeļu ražošanu un ir noslēgusi līgumu par mēbeļu montāžu Anglijā. Pēc līguma darbs 1 mēnesim, darbu veikšana tiek pagarināta uz 2 mēnešiem. Sakiet lūdzu, vai šāds darbs jānoformē kā komandējums, vai darba brauciens?

Vai Valsts policija ir tiesīga, apturot autovadītāju, prasīt uzrādīt darba līgumu un piemērot naudas sodu, ja darba līgums nav līdzi? Vai šāda prasība ir atrunāta Darba likumā?

Šī gada 24.maijā spēkā stājās grozījumi MK noteikumos Nr.585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr.585), kas tostarp paredz ietvert nosacījumus attiecībā uz grāmatveža profesijas klasificēšanu. Jaunais regulējums paredz, ka, lai nodrošinātu efektīvu grāmatvedības kontroli, pirmkārt, grāmatvedības kārtošanas funkcija tiek nodalīta no pārējām saimnieciskās darbības funkcijām, un, otrkārt, grāmatvedības kārtošanu veic kompetenta persona – grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis.

Samērā biežas ir situācijas, kad nepieciešams veikt grozījumus darba līgumā, kas noslēgts starp darbinieku un darba devēju.

Vai darba līgumā var paredzēt dažādus līgumsodus darbiniekam, piemēram, par darba kavēšanu?

Labdien! Kā rīkoties šādā situācijā: darbiniece pieņemta darbā 2011.gada maijā, līgumā nosakot pārbaudes laiku 3 mēneši. Pēc nostrādāta mēneša darbiniece informēja darba devēju par grūtniecību un iesniedza darba nespējas lapu. No 2011.gada jūnija līdz 2012.gada februārim darbiniecei bija pārejoša darbnespēja, kam sekoja bērna kopšanas atvaļinājums līdz 2013.gada februārim. Vai pēc darbinieces atgriešanās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma turpinās pārbaudes laiks? Ja tā, vai darba devējs ir tiesīgs atbrīvot darbinieci, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 47.panta 1.daļu, vai darba devējam ir aizliegts atbrīvot, pamatojoties uz DL 109.panta 1.daļu?

Ja mikrouzņēmuma darbinieks aiziet dekrētā - vai šī darbinieka vietā var pieņemt jaunu darbinieku uz laiku?

Organizācijā grāmatvedis, datorspeciālists, konsultante finanšu jautājumos un apkopēja strādā uz uzņēmuma līguma pamata (jo tas nav pamatdarbs, un citā darba vietā ir noslēgti līgumi par pilnu slodzi), un šie cilvēki nav reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā saimnieciskās darbības veicēji (SDV). Ņemot vērā to, ka likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (par IIN) ir iestrādāts, ka ar 01.01.2013. uzņēmuma līgumus varēs slēgt tikai ar tādām fiziskām personām, kuras ir reģistrētas VID par SDV, taču šobrīd plāno pieņemt arī tādu normu, ka fiziskās personas varēs nereģistrēties VID par SDV, ja netiks piemēroti saimnieciskās darbības izdevumi, jautājums ir - vai 2013.gadā varēs slēgt uzņēmuma līgumu, ja fiziskā persona nebūs reģistrēta VID kā SDV?

Kā pareizi darba līgumā noteikt darbinieka darba laiku un darba vietu, ja: 1) darbinieks strādā vienu dienu 8 stundu darba dienā, citas dienas 3 vai 4 stundas dienā (atkarīgs no darba apjoma un cik ātri darbinieks izpilda uzdotus uzdevumus), bet kopā mēnesī ir nepilns darba laiks? 2) uzņēmuma gan juridiskā, gan faktiskā adrese ir Liepājā. Tagad uzņēmuma darbinieka pastāvīgā adrese ir Rīgā (līdz šīm bija Liepājā), un darbinieks pilda vadības uzdotos uzdevumus Rīgā, bet kā minimums vienu reizi nedēļā brauc uz Liepāju (atved preci, dokumentus)?

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) saimnieciskās darbības vietā atrodas ēka, kurā atrodas telpas, kas sākotnēji tika izveidotas kā ģērbtuves darbiniekiem, sapulču telpas, telpas viesu izmitināšanai. Šobrīd ir plānots šīs telpas nedaudz pārkārtot un izveidot kā darbinieku nakšņošanas vietu gadījumiem, kad steidzamu darbu gadījumā nav iespējams darbiniekiem atgriezties dzīvesvietā.

Līdz ar grozījumu MK noteikumos Nr.827 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (MK noteikumi Nr.827), kuri paredz iesniegt ziņas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) arī par fiziskām personām, kas strādā uz uzņēmuma līguma pamata un nav reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas, stāšanos spēkā 12.10.2012., neskaidrības ir radušās ar autoratlīdzības līgumiem – vai VID jāziņo arī par personām, kuras strādā uz autoratlīdzības līguma pamata?